Apsekošana un pārbaudes

Pamatojoties uz Platību maksājumu iesniegumu (turpmāk - Iesniegums) un lauku bloku kartē iezīmētajām lauku robežām, inspektors identificēs laukus, noteiks laukā augošos kultūraugus, noteiks lauku platību un pārbaudīs, kā tiek ievērotas Savstarpējās atbilstības prasības un citi konkrētā atbalsta veida īpašie nosacījumi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai lauki un to robežas būtu pareizi iezīmētas kartē, t.i., pareizajā blokā, pareizajā vietā, pareizajā lielumā, ar dabā esošajam laukam līdzīgu kontūru. Jo precīzāka un pareizāka informācija būs norādīta iesniegumā un lauku bloku kartēs, jo konstruktīvāk noritēs pārbaude.

Normatīvajos aktos, ar kuriem tiek reglamentēta valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai piešķiršana, ir noteikts, ka pārbaudes uz vietas ir gan pieteiktas, gan nepieteiktas.

Lai pārbaude noritētu veiksmīgāk, vēlama lauksaimnieka klātbūtne. Parasti pirms pārbaudes inspektors ar lauksaimnieku sazināsies, piezvanot uz Iesniegumā norādīto telefona numuru (pieteiktajās pārbaudēs). Savukārt, nepieteiktajās pārbaudēs, inspektori veiks pārbaudi, lauksaimnieku iepriekš neinformējot. Tas nozīmē, ka ne vienmēr lauksaimnieks varēs piedalīties pārbaudēs. Tādēļ ir svarīgi, lai dabā būtu identificējamas lauku robežas un tās līdzinātos lauku bloku kartē iezīmētajam.

Lai apliecinātu lauksaimnieka klātbūtni pārbaudē un sniegtās informācijas ticamību, pārbaudes laikā tiks dota iespēja Pārbaudes uz vietas protokolā ierakstīt piezīmes, kā arī parakstīties.

Pārbaudes brīdī Pārbaudes uz vietas ziņojumā netiek norādītas uzmērītās platības. Lai nodrošinātu nepieciešamo precizitāti, mērījumiem jāveic datu pēcapstrāde. Pārbaudes uz vietas ziņojums pilnībā tiks aizpildīts tikai pēc pārbaudes pilnīgas pabeigšanas un tiks nosūtīts pa pastu. 

Biežāk konstatētie pārkāpumi:

Atbalstam piesaka lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas nav atbalsttiesīga – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kura nav apstrādāta ilgāk par vienu gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem un krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta, par ko liecina izveidojies kūlas slānis), vai kura ir pārpurvojusies, vai kurā ir latvāņu ģints sugas augi.

Zālājiem jābūt apsaimniekotiem, t.i., tie jānogana un jāappļauj vai vismaz reizi gadā jānopļauj un zāle jānovāc. Termiņi, kādos jāveic minētie pasākumi, ir atkarīgi no atbalsta pasākuma. Attiecībā uz ganību apsaimniekošanu, atbilstoši vispārpieņemtai lauksaimniecības praksei, ir jāievēro, ka, ja ganībās ganot zelmenis netiek noēsts, tad ganības ir jāapļauj. Nenoēstās zāles appļaušana ir ļoti svarīgs ganību apsaimniekošanas paņēmiens.

Atbalstam piesaka visu savā īpašumā esošo zemes platību (Zemesgrāmatā un/vai zemes robežu plānā norādītā platība), nevis faktiski apsaimniekoto. Lai nebūtu neskaidrību, informējam, ka licencētas mērniecības firmas, lai izgatavotu zemes robežu plānu mēra visu zemes platību neatkarīgi no tā, kāds ir tās stāvoklis un kādā veidā tā tiek izmantota (rezultātā tiek izstrādāts zemes robežu plāns). Taču, veicot pārbaudes uz vietas, tiks nomērīta faktiski apsaimniekotā zemes platība. Tā kā LAD inspektoru un mērniecības firmu veiktie zemes platību mērījumi pēc to mērķa un būtības ir atšķirīgi, atšķiras arī to gala rezultāts. Šādas nesakritības starp LAD uzmērīto platību un mērniecības firmu uzmērīto platību nav uzskatāmas par kļūdu no minēto iestāžu puses.


Meliorācijas sistēmas netiek koptas laikus un sistemātiski.
Biežāk konstatētie pārkāpumi:

  • novadgrāvji, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji ir aizauguši ar krūmiem un kokiem,  tie nav atbrīvoti no sadzīves atkritumiem, piesērējuma vai citiem šķēršļiem, kas traucē brīvu ūdens kustību;
  • iztekas nav attīrītas no piesērējuma, 5 m attālumā no iztekas aug koki, krūmi, krūmu atvases;
  • drenāžas akas nav attīrītas no piesērējuma un akas nav nosegtas ar vākiem;
  • virszemes ūdensuztvērēji nav darba kārtībā.


Cūku turētāji 
joprojām neievēro dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas prasības:

  • "Lauksaimniecības datu centrā” (LDC) netiek iesniegts kopsavilkuma par cūku kustību;
  • netiek veikta cūku skaita un pārvietošanas datu uzskaite novietnē, kā arī dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas iesniegšana LDC, ja cūkas tiek ievestas novietnē vai izvestas uz citu novietni;
  • netiek veikta cūku apzīmēšana ar novietnes reģistrācijas numuru, tās ievedot novietnē vai izvedot no novietnes.

! Cūku identifikācijas un reģistrācijas prasības jāievēro arī tiem turētājiem, kuri tur vienu cūku savam pašpatēriņam.


Visbiežāk konstatēti šādi lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi:

  • nav veikta uzskaite par saslimušiem, kritušiem dzīvniekiem un dzīvnieku ārstēšanu;
  • neatbilst ēkas, kurās tur dzīvniekus (aizgaldi un cits aprīkojums);
  • cūkām aizgaldos nav nodrošināts atbilstošs grīdas segums;
  • teļus, kas nav sasnieguši 6 mēnešu vecumu, tur piesietus vai nepietiekami lielos aizgaldos.


Prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai

Atcerieties šādus datumus:

  • no 15.novembra līdz 15.martam nedrīkst izkliedēt kūtsmēslus (pakaišu, šķidros vai vircu);
  • no 15.septembra līdz 15.martam nedrīkst izsēt slāpekli saturošos minerālmēslus zālājos, bet no 1.novembra līdz 15.martam nav pieļaujama nekādu minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē pārējiem kultūraugiem un augļu dārziem;
  • Ja atbalsta pretendenta apsaimniekotā platība atrodas Īpaši jutīgā teritorijā un saimniecībā lieto mēslošanas līdzekļus 20 ha un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus 3 ha un lielākā platībā, katru gadu līdz 15.maijam Valsts augu aizsardzības dienestā jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējā gada ražu (saskaņā ar MK 11.01.2011. noteikumu Nr. 33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 3.pielikuma II nodaļu).


Saimniecībās uz vietas jābūt šādai dokumentācijai:

  • lauku vēsturei katram laukam (dokumentācija jāglabā vismaz trīs gadus);
  • augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, ne vecākiem par 5 gadiem vai augšņu analīžu rezultātiem, ne vecākiem par 6 gadiem;
  • iegādāto un izlietoto minerālmēslu uzskaitei un dokumentācijai, norādot mēslošanas līdzekļa nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;
  • iegūto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu dokumentācijai.


Īstenojot mēslošanas plānus, jāievēro šādas prasības:

  • ar kūtsmēsliem iestrādātais slāpekļa daudzums LIZ gada laikā nedrīkst pārsniegt 170 kg/ha ;
  • rudens un ziemas periodā vismaz 50 % LIZ jābūt aizņemtai ar minimālu veģetāciju ("zaļās platības”);
  • maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas norādītas iepriekšminēto MK noteikumu 2.pielikumā.