Savstarpējā atbilstība

Savstarpējā atbilstības (SA) prasības un nosacījumi ir jāievēro visiem lauksaimniekiem, kas piesakas maksājumiem.

Savstarpējās atbilstības (SA) mērķis ir veicināt lauksaimniekus ievērot noteiktu prasību izpildi lauksaimniecībā, sabiedrības interesēs attiecībā uz vides aizsardzību, augu un dzīvnieku veselību, drošu pārtiku un mājlopu labturību, kā arī labu lauksaimniecības un vides stāvokli. SA šobrīd nodrošina saikni starp atbalsta saņemšanu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem. Pēc būtības – savstarpējā atbilstība ir dažādu normatīvo aktu prasību kopums, kas lauksaimniekam jāievēro, lai netiktu samazināti atbalsta maksājumi.

Savstarpējo atbilstību veido:

  • obligātās apsaimniekošanas prasības, kas paredzētas Eiropas savienības tiesību aktos;
  • laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN), kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos;
  • 2015. un 2016.gadā – arī ilggadīgo zālāju saglabāšana. (Latvijai jānodrošina, lai ilggadīgo zālāju platības īpatsvars (ilggadīgo zālāju platības attiecība pret kopējo lauksaimniecības zemi), ko deklarējuši lauksaimnieki, nesamazinās par vairāk nekā 5% salīdzinājumā ar īpatsvara references vērtību, kas Latvijai jānosaka 2015. gadā.)

Savstarpējā atbilstība ietver šadās jomas:

  • vide, klimata pārmaiņas un labi zemes lauksaimniecības apstākļi;
  • sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība;
  • dzīvnieku labturība.

Pretendējot uz LAP maksājumiem (BDUZ, VSMD, RLZP, BLA, ADSI, NIM), visā saimniecībā jāievēro arī minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos.

Šie nosacījumi nodrošina augsnes un tās struktūras saglabāšanu un ilgtspējību, vides un ainavas elementu saglabāšanu un aizsardzību, kā arī ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību.

Minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības

Prasības

KKI

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 m platā joslā aizliegts:

  • mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku;
  • ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.
LAD
Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas (izņemot ostas teritoriju atbilstoši teritorijas plānojumiem), kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem).
Stingra režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem piesārņojošo darbību veikšanai ir jāsaņem A vai B kategorijas atļauja vai C kategorijas apliecinājums. A un B kategorijas atļauju saņēmēji strādā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, bet C kategorijas apliecinājuma saņēmēji – saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām. VVD

 

Ja saimniecība atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, tad lauksaimniekam jāievēro, ka NEDRĪKST:

  • izkliedēt mēslošanas līdzekļus uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes; 
  • izkliedēt aizlieguma periodos:

         -  nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (digestātu) laika posmā no 20.10. (zālājiem  no 05.11.) līdz 15.03.; 

         -  slāpekli saturošus minerālmēslus ziemājiem neizsēj laika posmā no 15.10 līdz 15.03., pārējiem kultūraugiem uz zālājiem no 15.09. līdz 15.03. 

  • pārsniegt maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas.

Lauksaimniekiem, kuri īpaši jutīgajās teritorijās apsaimnieko 20 ha un lielāku LIZ vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus 3 ha un lielākā LIZ, jādokumentē lauku vēsture par katru lauku (dokumentācija jāuzglabā vismaz trīs gadus). Ja saimniecībā, kura atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, lieto mēslošanas līdzekļus, tad OBLIGĀTI:

  • līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai (ilggadīgiem kultūraugiem līdz veģetācijas sākumam) jāsastāda katra lauka kultūraugu mēslošanas plāns;
  • sastādot mēslošanas plānu, jāizmanto augšņu agroķīmiskās izpētes dati vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati, kas balstīti uz akreditētas laboratorijas augšņu analīžu rezultātiem; 
  • ne vēlāk kā līdz 15.05. mēslošanas plānu kopsavilkumi jāiesniedz VAAD (iesniegšanai var izmantot EPS);
  • rudens un ziemas periodā 50% no apsaimniekotās LIZ jābūt aizņemtai ar zaļo platību, piemēram, ar daudzgadīgajiem zālājiem, ziemājiem, rugaini (šī prasība neattiecas uz specializētajām dārzkopības saimniecībām, t.i., kurās augļu koki, ogulāji vai dārzeņi aizņem 50 % un vairāk LIZ);
  • jāuzskaita un jādokumentē visi saimniecībā iegādātie mēslošanas līdzekļi, norādot to nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu (jāsaglabā kases čeki, pavadzīmes – rēķinus u.c. dokumentus).
Joma Kods* SA prasības un nosaījumi KKI
1.Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi LLN2

LIZ kopj lauksaimnieka atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

  • ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz 1 m platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi 2 gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;
  • drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugi ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas.

 

 LAD 
LLN3 Rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka.
LLN5 LIZ daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 m un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no 01.10.2015. līdz 31.03.2016. nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini.
LLN6 Saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.
LLN7 Lauksaimnieks ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 m3 virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī.
LLN9 Nelieto mēslošanas līdzekļus 10 m platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpņu klasifikatoru.
LLN13 Neievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās un bīstamās vielas, pazemes ūdeņos, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī.
LLN14 LIZ esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas.
LLN15 No 15.03. līdz 31.07. necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 01.04 līdz 30.06. – pārējās teritorijās.
VPN6 Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar virszemes ūdensobjektiem (prasības attiecas uz īpaši jutīgaju teritoriju). LAD
VPN9 Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (prasības attiecas īpaši jutīgo teritoriju).  VAAD
VPN1 Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju. LAD, VMD
Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei
Savvaļas putnu aizsardzības sistēma
VPN8 Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām  LAD
2.Sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība SVN19 Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības. PVD
SVN9 Higiēnas noteikumi.
SVN10 Prasības piena ieguvei un pirmapstrādei.
SVN11 Prasības olu apritei.
SVN12 Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīguma prasības
SVN13 Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā
SVN1 - SVN7 Liellopu, cūku, aitu un kazu identifikācija un reģistrācija
SVN14 Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā
SVN15 Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi
SVN8 Augu aizsardzības līdzekļi VAAD
3.Dzīvnieku labturība DLN2 Teļu (līdz 6 mēnešu vecumam) labturības prasības PVD
DLN3 Cūku labturības prasības
DLN1 Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem: sugai atbilstoša barošana, gan dabīgs, gan mākslīgs apgaismojums, fiziskā aktivitāte, aizsardzība no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plēsējiem, veselības un dzīvības draudu nepieļaušana u.c

* LLN - laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

VPN, SVN, DLN - obligātās apsaimniekošanas prasības

Konstatētās SA neatbilstības neietekmē piešķiramo PPVA apjomu.

 

 Ilggadīgo zālāju saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

Ilggadīgie zālāji atstāj ļoti labvēlīgu ietekmi uz vidi un tās daudzveidību, tāpēc Eiropas Komisija ir noteikusi, ka katrai dalībvalstij ir jānodrošina ilggadīgo zālāju un kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) attiecības saglabāšana. 

Latvijai jānodrošina, lai ilggadīgo zālāju platības īpatsvars (ilggadīgo zālāju platības attiecība pret kopējo lauksaimniecības zemi), ko deklarējuši lauksaimnieki, nesamazinās vairāk par 5 % salīdzinājumā ar īpatsvara references vērtību, kas Latvijai jānosaka 2015.gadā.

SA prasību un nosacījumu saraksts ir pieejams Zemkopības ministrijas majas lapā.