Dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem anketas “Novietņu infrastruktūra un kūtsmēslu krātuves” iesniegšana joprojām ir obligāta.
Lūdzam visus, kuri to vēl nav izdarījuši, aizpildīt un iesniegt anketu tuvākajā laikā.
Publicēts: 11.12.2024.
Svarīgi!
Ja novietnē mainījies lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids un/vai kūtsmēslu uzglabāšanas veids, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ne retāk kā reizi trijos gados par to informē Datu centru, aizpildot Infrastruktūras anketu.
Pamats: 2019. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”.
Informācijas iesniegšana ir obligāta par šādām dzīvnieku sugām un minimālo skaitu:
- Liellopi – no pirmā dzīvnieka;
- Aitas + kazas – kopskaitā no 5 dzīvniekiem;
- Zirgi – no 5 dzīvniekiem;
- Mājputni – no 10 putniem;
- Cūkas – no 1 sivēnmātes, pārējās cūkas – no 3.
Anketā norāda informāciju tikai par tām dzīvnieku sugām un kritērijiem, kas ir attiecināmi uz konkrēto novietni.
Visērtāk anketu aizpildīt tiešsaistē Elektronisko ziņojumu ievades sistēma (EZIS).
Veidlapa Nr. 6.1.
Informācijā par anketas iesniedzēju jānorāda vārds, uzvārds un aizpildes datums. Aizpildītā anketa obligāti jāparaksta.
Aizpildītu un parakstītu anketu var iesniegt:
- Izmantojot E-adresi;
- sūtot pa pastu: Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010;
- klātienē klientu centros
- e-pastā pasts@lad.gov.lv
Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar speciālistiem pa tālruni:
+371 67095069, +371 67095057, +371 67027240.
Ja novietnē ir vairāku sugu dzīvnieki, anketa jāaizpilda par visām sugām neatkarīgi no dzīvnieku skaita!
Ja ir vairākas novietnes, dati jāaizpilda par katru atsevišķi.
Piemērs:
- Ja kūtsmēslus uzglabājat tikai betonētā krātuvē, tad nav jāaizpilda sadaļa par glabāšanu kaudzē vai dziļo pakaišu novietnē.
- Lodziņos raksta tikai skaitļus atbilstoši norādītajai mērvienībai.
Sadaļa Pamatdati – obligāti jānorāda novietnes numurs un atrašanās vieta.
- Kūtsmēslu apsaimniekošana – norāda pakaišu, šķidrmēslu un vircas uzglabāšanas veidu un kapacitāti.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Slaucamo govju novietne – aizpilda datus, ja saimniecībā ir slaucamās govis un ataudzējamie teļi (no pirmā dzīvnieka). Norāda dzīvnieku turēšanas apstākļus un barošanu.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Zīdītājgovis, buļļi un pārējie liellopi, tai skaitā gaļas – aizpilda par liellopu, izņemot slaucamo govju un ataudzējamo teļu turēšanas apstākļiem un barošanu (no pirmā dzīvnieka).
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Cūkas – sadaļu aizpilda gan par atražošanai/audzēšanai paredzētām cūkām (sākot no 1 sivēnmātes vai 3 cūkām), gan pašpatēriņam turētām (sākot no 3 cūkām). Norāda dzīvnieku turēšanas apstākļus un barošanu.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Mājputnu novietne – sadaļu aizpilda, ja novietnē tiek turētas dējējvistas, broileri, tītari, pīles un/vai zosis (sākot no 10 putniem). Norāda turēšanas apstākļus un barošanu.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Aitu novietne – sadaļu aizpilda, ja novietnē tiek turētas vismaz 5 aitas vai, ja audzē arī kazas, tad aitu un kazu kopskaits ir vismaz 5. Norāda dzīvnieku turēšanas apstākļus un barošanu.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Kazu novietne – sadaļu aizpilda, ja novietnē tiek turētas vismaz 5 kazas vai, ja audzē arī aitas, tad aitu un kazu kopskaits ir vismaz 5. Norāda dzīvnieku turēšanas apstākļus un barošanu.
- Dzīvnieku turēšanas sistēmas un ēdināšana. Zirgu novietne – sadaļu aizpilda, ja novietnē tiek turēti vismaz 5 zirgu dzimtas dzīvnieki. Norāda dzīvnieku turēšanas apstākļus un barošanu.
Anketas terminu skaidrojumi
Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs, aprēķins uz vienu dzīvnieku
Avots: Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 - 2. pielikums
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. |
Slaucamā govs, |
Pakaišu kūtsmēsli | 13,0 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 17,0 | ||
| 2. | Slaucamā govs, izslaukums no 6000 līdz 8000 kg gadā |
Pakaišu kūtsmēsli | 15,0 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 19,0 | ||
| 3. | Slaucamā govs, izslaukums lielāks par 8000 kg gadā |
Pakaišu kūtsmēsli | 20,0 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 26,0 |
Piemērs no tabulas:
Ja 1 govs izslaukums ir līdz 6000 kg, tad tā saražo 13 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
Ja 1 govs izslaukums ir lielāks par 8000 kg, tad tā saražo 20 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Zīdītājgovs ar teļu | Pakaišu kūtsmēsli | 11,0 |
| 2. | Vaislas bullis | Pakaišu kūtsmēsli | 14,0 |
| 3. | Tele (līdz 6 mēnešu vecumam) | Pakaišu kūtsmēsli | 5,0 |
| 4. | Tele (6 mēneši un vecāka) | Pakaišu kūtsmēsli | 8,0 |
| 5. | Nobarojamais jaunlops, (6 mēneši un vecāks) | Pakaišu kūtsmēsli | 9,0 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 13,0 |
Piemērs no tabulas:
Zīdītājgovs ar teļu saražo 11 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
Nobarojamais liellops (6 mēn. un vecāks) saražo 9 tonnas pakaišu un 13 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā.
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Atšķirtie sivēni līdz 30 kg | Pakaišu kūtsmēsli | 0,25 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 0,4 | ||
| 2. | Sivēnmāte ar sivēniem | Pakaišu kūtsmēsli | 1,5 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 2,5 | ||
| 3. | Sivēnmāte bez sivēniem un kuilis | Pakaišu kūtsmēsli | 1,5 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 2,5 |
Piemērs no tabulas:
Sivēnmāte ar sivēniem saražo 1,5 tonnas pakaišu un 2,5 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā.
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Nobarojamā cūka (virs 30 kg) un jauncūka | Pakaišu kūtsmēsli | 1,0 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 2,0 |
Piemērs no tabulas:
Nobarojamā cūka (virs 30 kg) saražo 1 tonnu pakaišu un 2 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
| 1. | Kaza ar kazlēniem | Pakaišu kūtsmēsli | 2,4 |
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Aita ar jēriem, dziļā kūts | Pakaišu kūtsmēsli | 2,4 |
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Zirgs | Pakaišu kūtsmēsli | 10,0 |
| Nr.p. k. | Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids | Kūtsmēslu veids | Ieguve gadā, t |
|---|---|---|---|
| 1. | Dējējvista | Bezpakaišu kūtsmēsli** | 0,03 |
| Šķidrie kūtsmēsli | 0,10 | ||
| 2. | Broilers | Pakaišu kūtsmēsli | 0,01 |
Piemērs no tabulas:
Dējējvista saražo 0,03 tonnas bezpakaišu kūtsmēslu gadā.
Kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķina metodika
Kūtsmēslu krātuvju ietilpība ir noteikta 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.829
Lai aprēķinātu kūtsmēslu krātuvju ietilpību, saimniecības var arī izmantot kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķinu:
- Metodika paredzēta cieto pakaišu kūtsmēslu, pusšķidro pakaišu kūtsmēslu, šķidro kūtsmēslu un vircas krātuvju ietilpības aprēķināšanai.
- Vienā gadā iegūto pakaišu kūtsmēslu un (vai) šķidro kūtsmēslu daudzumu aprēķina atbilstoši normatīvā akta par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem 2. pielikuma tabulā "Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs" iekļautajiem normatīviem, izmantojot šādu formulu:
Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
mk – kūtsmēslu daudzums no viena dzīvnieka, t/gadā;
zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;
n – dzīvnieku grupu skaits.
Piezīme: Ja dzīvniekus, piemēram, govis, laiž ganībās vai regulārās pastaigās, kūtsmēslu daudzums viena gada laikā ir attiecīgi mazāks. - Kūtsmēslu daudzumu, kuru faktiski uzkrāj viena gada laikā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Mf – faktiski uzkrājamais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
Mtr – kūtsmēslu daudzums, kas tiek uzglabāts citur vai arī tiek pievests uzglabāšanai no citām novietnēm, t/gadā. Ja šāda kūtsmēslu pārvadāšana nenotiek, tad Mtr = 0.
Piezīme: Ņemot vērā to, ka dzīvnieku novietnē iegūtos kūtsmēslus pieļaujams nodot citam operatoram vai iegādāties no cita operatora, kūtsmēslu daudzums, kurš uzkrājams viena gada laikā attiecīgās dzīvnieku novietnes krātuvē, var atšķirties no kūtsmēslu daudzuma, kuru attiecīgajā dzīvnieku novietnē iegūst viena gada laikā. - Krātuves ietilpību, iegūstot cietos pakaišu kūtsmēslus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Vc – krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;
kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;
Tgl.k – kūtsmēslu uzkrāšanas normatīvais ilgums. Pakaišu kūtsmēsliem Tgl.k ir 8 mēneši;
Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;
ςc – cieto pakaišu kūtsmēslu tilpummasa. Svaigiem pakaišu kūtsmēsliem ςc ir no 0,65 līdz 0,75 t/m3, bet pēc 2–6 mēnešu glabāšanas – 0,7–0,8 t/m3. - Uzkrājamo vircas daudzumu, kas iztek no pakaišu kūtsmēsliem un tiek papildināts ar notekūdeņiem un skābbarības sulu (ja to ievada krātuvē), aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Vv – uzkrājamās vircas daudzums, m3;
Tgl.v – vircas normatīvais uzkrāšanas ilgums, Tgl.v = 8 mēneši;
λv – vircas daudzuma daļa, rēķinot no iegūto kūtsmēslu masas; λv = 0,25–0,50;
ςv – vircas tilpummasa, t/m3; ςv = 1,0–1,05 t/m3;
Vp – papildu ūdens daudzums, kas var ieplūst vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3. Tas veidojas no telpu mazgāšanai izlietotā ūdens, dzīvnieku izšļakstītā dzeramā ūdens un skābbarības sulas (atļauts ievadīt līdz 5% no kopējā vircas vai šķidro kūtsmēslu apjoma).
q – kūtsmēslos, t. sk. vircā, iekļuvušais ūdens, m3/dzīvnieku gadā (1. tabula);
zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;
n – dzīvnieku grupu skaits;
Vs – skābbarības sulas daudzums, kuru ievada vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3 (2. tabula). - Krātuves ietilpību šķidrajiem un pusšķidrajiem kūtsmēsliem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Vš – šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;
kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;
Tgl.š – kūtsmēslu normatīvais uzkrāšanas ilgums; Tgl.š = 8 mēneši;
ςk – kūtsmēslu tilpummasa. Pusšķidriem kūtsmēsliem – 0,85–0,95 t/m3, šķidriem liellopu kūtsmēsliem – 1,01–102 t/m3, cūku kūtsmēsliem – 1,05–1,07 t/m3.
1. tabula
Telpu mazgāšanas un dzeramā ūdens daudzums, kas iekļūst kūtsmēslos un vircā, m3/dzīvnieku gadā
| Nr. p. k. |
Dzīvnieku grupa | Ūdens daudzums |
| 1. | Slaucamās govis, nepiesietas (iegūst šķidrmēslus) | 4,3 |
| 2. | Slaucamās govis, piesietas (iegūst cietos pakaišu kūtsmēslus) | 2,7 |
| 3. | Teles | 0,5 |
| 4. | Buļļi | 0,45 |
| 5. | Grūsnas sivēnmātes | 0,15 |
| 6. | Sivēnmātes ar sivēniem | 0,55 |
| 7. | Atšķirtie sivēni | 0,05 |
| 8. | Nobarojamās cūkas | 0,12 |
2. tabula
Skābbarības sulas notece, m3, rēķinot uz vienu tonnu konservējamās masas
| Nr. p. k. |
Konservējamās zālaugu masas veids | Sausnas saturs, % | Sulas notece, m3/t |
| 1. | Svaigi pļauta zāle | 17 | 0,175 |
| 20 | 0,100 | ||
| 2. | Apvītināta zāle | 25 | 0,035 |
| 30 | 0,00 | ||
| 3. | Kukurūza | 15 | 0,28 |
| 30 | 0,00 |
Skaidrojums
Kūtsmēslu saražotais daudzums gadā atkarīgs no dzīvnieku sugas, izslaukuma, vecuma un kūtsmēslu veida (skatīt sadaļu “Anketas terminu skaidrojumi”)
Ja 1 govs izslaukums ir līdz 6000 kg, tad tā saražo 13 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
Ja 1 govs izslaukums ir lielāks par 8000 kg, tad tā saražo 20 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
Zīdītājgovs ar teļu saražo 11 tonnas pakaišu kūtsmēslu gadā.
Nobarojamais liellops (6 mēn. un vecāks) saražo 9 tonnas pakaišu un 13 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā.
Sivēnmāte ar sivēniem saražo 1,5 tonnas pakaišu un 2,5 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā.
Nobarojamā cūka (virs 30 kg) saražo 1 tonnu pakaišu un 2 tonnas šķidro kūtsmēslu gadā.
Dējējvista saražo 0,03 tonnas bezpakaišu kūtsmēslu gadā.
Lai aizpildītu anketas ailes, nepieciešams ņemt vērā zemāk minētajā tabulā norādītos skaitļus. Piemērs:
- Ja saimniecībā tiek turēta tikai 1 govs, tad anketas sadaļā atzīmē:
Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana un kapacitāte:
Kaudzē, uzglabāšanas laiks 12 mēneši gadā
Kaudzē, apjoms 100 % no kopējā kūtsmēslu daudzuma
Kūtsmēslu apsaimniekošana novietnē
Pakaišu kūtsmēslu saražotais
daudzums gadā 13 t - Ja saimniecībā ir vairākas govis, tad govju skaits jāreizina ar 1 govs saražoto pakaišu kūtsmēslu daudzumu (piemēram, 5 govis x13 t = 65 tonnas pakaišu kūtsmēslu no 5 govīm gadā);
Kūtsmēslu apsaimniekošana novietnē
Pakaišu kūtsmēslu saražotais
daudzums gadā 65 t - Ja saimniecībā ir vairākas dzīvnieku sugas, tad pakaišu kūtsmēslu saražotais daudzums gadā jārēķina katrai sugai atsevišķi un jāsaskaita visu sugu saražoto pakaišu kūtsmēslu daudzums kopā, iegūtais kopējais rezultāts jāieraksta anketā.
Piemēram: saimniecībā ir 5 govis, 2 cūkas, 10 dējējvistas, 5 aitas:
5 govis x 13 t = 65 tonnas pakaišu kūtsmēslu
2 cūkas x 1 t = 2 tonnas pakaišu kūtsmēslu
10 dējējvistas x 0,03 t = 0,3 tonnas pakaišu kūtsmēslu
5 aitas x 2,4 t = 12 tonnas pakaišu kūtsmēslu
Saskaita kopā: 65 + 2 + 0,3 +12 =79,3 tonnas
Kūtsmēslu apsaimniekošana novietnē
Pakaišu kūtsmēslu saražotais
daudzums gadā 79,3 t - Novietnes tīrīšana (reizes gadā)
Kūtsmēslu izvākšana no fermas/novietnes gadā, piemēram:
- Ja kūtsmēslus ar dakšām samet kaudzē vai ar ķerru 2x dienā aizved uz kaudzi, tad jārēķina: 2 x 365= 730 (novietne tiek tīrīta 730 reizes gadā).
- Ja fermā ir transportieris, tad skaita, cik reizes dienā to darbina, piemēram, transportieris tiek darbināts 3x dienā, tad 3 x 365 = 1095 (novietne tiek tīrīta 1095 reizes gadā).
- Ja fermā ir redeļu grīda un to tīra automātiski ierīkots “skrāperis” vai cita veida ierīce, kas ieslēdzas 6x dienā, tad rēķina 6 x 365= 2190 (novietne tiek tīrīta 2190 reizes gadā).
Citus aprēķinu veic līdzīgi, izejot no tā, kāds ir dzīvnieku turēšanas veids novietnē.
Līdzīgi anketas ailes aizpilda arī saimniecības, kuras uzglabā šķidros kūtsmēslus, ņemot vērā tabulā norādītos skaitļus, lai varētu aprēķināt šķidrmēslu saražoto daudzumu gadā. (Skatīt sadaļu “Kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķina metodika”)